Tātad, ar mūsu busiņu, kuru jaunais hipsteris nokristīja par Melno Džipu, mēs aizlidojām līdz Fuzetai. Jaunais — tāpēc, ka 3 gadi, hipsteris — tāpēc, ka ironija, jo braucām mēs ar baltu busiņu, tas ir, nosaukums ir pilnīgs pretstats būtībai.
Mēs ar draugiem spēlējam galda spēli ar nosaukumu Agrikola, tāpēc etiķete smīdina
Mājas pārvaldniece Paola uzreiz paskaidroja, ka Portugālē ir pieņemts sveicināties, bučojot uz abiem vaigiem. Mums pēc tam viena paziņa no Rīgas, kura dzīvo Lisabonā, pastāstīja, ka šī paraža viņu nenormāli tracina, jo mūsu ziemeļu cilvēkiem personīgā telpa ir vairāku metru lielumā, un bučoties ar svešiniekiem — tā ir totāla jumta aizbraukšana.
Tomēr, Romā dari kā romieši. Mums izsniedza atslēgas, un mēs iekļuvām savā mītnē. Dzīvoklis izrādījās vienkārši lielisks. Es jau biju nospriedis, ka portugāļi kaut kādu zinātnei nezināmu iemeslu dēļ nav tādi pofigisti kā pārējie dienvidnieki, bet nekā — dzīvoklis piederēja vāciešiem. Skaidrs, saprotams.
Es paķēru sev istabu ar atsevišķu vannas istabu. Mājokli mēs īrējām caur AirBnb, ko parasti izmanto Andrejs. Tā bieži vien sanāk lētāk, salīdzinot ar viesnīcu, ja ceļo komandā, bet parasti ir otrādi, ja brauc viens pats. Dzīvoklis maksāja nieka €187.29, tas ir uz 5 cilvēkiem un bērnu, uz 6 naktīm. Tas ir apmēram 6 eiro uz pieaugušo. Es uzskatu — limonāde vietai, kur līdz okeānam ir 10 minūtes, ir pieklājīgs WiFi, viss ir ļoti skaisti un tīri. Iespējams, var arī lētāk, bet mēs vienmēr izvēlējāmies variantu ar atsevišķu gultu.
Dzīvoklis bija bagātīgi izrotāts ar visādām koka un metāla figūriņām, antīkām lietām, gleznām. Mēbeles nepavisam nebija no IKEA, bet tieši otrādi, izskatījās izturīgas un pamatīgas, no masīvkoka, kodināta ozola krāsā, patīkami.
Aizmugurējā plānā redzama terase. Tādas dzīvoklī bija veselas divas! Turklāt vienā no tām bija grils, un iziet tur varēja no abām guļamistabām.
Mīļi krāmi, kas man personīgi simtu gadu nav vajadzīgi, bet mājokļa dekorēšanai — tieši laikā.
Izrādījās, ka dzīvojam mēs pašā Fuzetas centrā, un, ja paiet desmit metrus uz leju, nokļūsti mini laukumiņā ar pāris kafejnīcām. Vienā no tām patroniem sejas bija gluži vai burkānu tonī no pastāvīgas uzdzīves. Es pēc tam skrēju uz turieni pēc vīna, jo veikali apkārt vērās ciet ļoti agri. Bet, ja paiet simts metrus uz augšu no mūsu kāpņutelpas, var atrast kraftalus bāru!
Laiks, kā jau minēts, mums tikko ierodoties, bija nedaudz apmācies un pat drusku lietains. Par laimi, tas bija pavisam neilgi, un visas turpmākās dienas mēs izbaudījām saulīti un temperatūru no 18 (pa dienu) līdz 12 (tuvāk naktij) grādiem.
Nobeigumā, lai uzjautrinātu cienījamos lasītājus, atcerējos divus smieklīgus faktus: tieši zem mūsu dzīvokļa atradās frizētava «Paola», tāpēc mēs izlēmām, ka mūsu saimniece uztur arī frizētavu. Otrais — adreses Portugālē tiek pierakstītas nevis ar dzīvokļu numuriem, bet šādi: «Pirmais stāvs, pa labi» vai šādi: «Otrais stāvs, taisni». To es sapratu no tā, kā adreses bija sarakstītas uz dzīvokļiem un pastkastītēm.
